Pienotava celta muižas barona Otto fon Tranzē laikā (uz ēkas ir gaduskaitlis 1889)

1922.gada 15.martā reģistrēta Balvu piensaimniecības sabiedrība "Ausma". Pienotavas vadītājs F.Šreiberis (Daugavas Vēstnesis, 1940, 4.apr.)

1944.gadā pienotava nodedzināta

1949.gadā "Balvos laidīs darbā jauno pienotavu,bet nākošgad uzbūvēs saldētavu" (Cīņa, 1949, 9.sept.)
1968.gadā Balvos rekonstruēta pienotava, uzstādot jaunas iekārtas, mašīnas un piena pieņemšanas līnijas, paplašinot laboratoriju. Balvu pienotava šogad dos patērētājiem vairāk nekā 800 tonnu pilnpiena produktu (Dzimtenes Balss, 1986, 16.febr.)

1991.gada 18.jūlijā reģistrēta Valsts Rēzeknes piena konservu kombināta Balvu pienotava (likvidēta 1996.gada 10.okt.)

Ar 1993.gada 1.jūniju pienotava privatizēta - tagad PKS (Piensaimniecības kooperatīvā sabiedrība) "Lāsīte"
«Ar 1993.gada 1. jūniju ir privatizēta arī vietējā pienotava. Šobrīd nekas nav mainījies un mēs ražojam tos pašus piena produktus, ko pirms privatizācijas: pienu (izlejamo un pudelēs), kefīru pudelēs, izlejamo krējumu, sveramo un fasēto biezpienu Tuvākā perspektīvā domājam arī aizsākt sviesta ražošanu, taču nevaram dabūt piemērotu ražošanas līniju» pastāstīja pienotavas direktors Jānis Jermacāns Šobrīd pienotava savu produkciju realizējot galvenokārt savā rajonā, protams esot arī gadījumi, kad nelielu daudzumu krējuma vai biezpiena izdodoties pārdot Rīgā. taču par nopietnu noietu tur nevarot būt runa. «Mūsu pienotavai pienu piegādā Balvu, Kubuļu. Bērzkalnes un Vīksnas zemnieki, individuālie lopu turētāji, kā arī dažas atlikušo paju samniecību fermas. Taču ja vēl pagājušajā gadā piegādātā piena daudzums šajā laikā bija 40—45 tonnas dienā, tad šogad tas sarucis līdz 10 —12 tonnām diena» Ari par šo pašu piena nav viegli norēķināties ar piegādātājiem Pašlaik Rēzeknes piena kombināts vien ir parādā 11.5 mijonus LVR par Balvu pienotavas ziņā nodoto produkciju. -( Latvijas Jaunatne, 1993.gada 8.jūn.)

"Pirms gadiem trim, kad Balvu rajonā notika piena pārstrādes uzņēmumu privatizācija, izveidojas astoņas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības. Pati lielākā no tām "Lāsīte" aptvēra gandriz trešdaļu rajona zemnieku saimniecību. Centrs — Balvu pienotava ar lielu pārstrādes jaudu: 50 —60 tonnas dienā. Sākums rādījās it cerīgs. Priekšnieka pienākumus valde uzticēja Valerianam Orlovskim un nolēma maksāt zemniekiem par pienu drusku vairāk nekā citās kooperatīvās sabiedribās. Tagad no "Lāsītes" palikušas tikai sliktas atmiņas: kopš pērnā gada nogales pienotava vairs nedarbojas, bet parāds zemniekiem pārsniedz 70 tūkstošus latu, "Lāsītes" putēšana daudziem lauku cilvēkiem bija sāpīga — nav piena naudas un nav vairs kur pienu likt. " (Samezglojumi Balvu piensaimniecībā (Lauku Av., 1995, 25.jūl.)

Ar 1996.gada 15.janvāri AS "Rankas piens" Balvu pienotava

Ar 1998.gada 1.aprīli pienotavu pārņēma AS "Preiļu siers"

1999.-2001.gadā Sviesta cehā A.Zaikovskis uzsāka maizes, bulciņu cepšanu
"1999.gadā man izveidojās sadarbība ar "Preiļu sieru", nomāju pienotavas Sviesta cehu, kur cepām maizīti un konditorijas izstrādājumus. Produkciju tirgojām gan turpat uz vietas veikalā, gan citos firmas veikalos. Sākotnēji bija doma, ka varētu atjaunot arī pārējās ēkas, jo tās jau tolaik bija dramatiskā stāvoklī. Piesaistīja arī vecā vēsturiskā ēka (skurstenis), bet tas viss prasīja pārāk lielus ieguldījumus. 1999.gadā A.Zaikovska firma vēl pārmetināja visu katlu sistēmu. Pienotavā tajā laikā strādāja ap 30 maniem cilvēkiem. 2001.gada nogalē aizbraucu uz Angliju" no sarunas ar Aivaru Zaikovski

2006.gada 15.decembrī Balvu pienotavu slēdza

"Antoņina Bokaldere darbu AS "Rankas piens" Balvu pienotavā darbu uzsāka 1996.gada aprīlī (un 10 gados strādāja dažādos amatos). 1996.gadā meistare bija Leokādija Brutāne, kuru vēlāk nomainīja Sanita Daukste. Grāmatvede - Velta Zelča; laboratorijā strādāja Helēna Deņisova; pie piena pieņemšanas - Gaida Kokoreviča; aparātu cehā - Svetlana Fjodorva, Anita Džigure; sviesta cehā - Svetlana Davida; biezpiena cehā - Antoņina Bokaldere, Maruta Balode-Kļesoveca; Daina Ikauniece, Lolita Jaundžeikare; noliktavas pārzine - Dzinta Pintele; katlu mājā - Jānis Paiders, Ivans Penners, Ervīns Gauss; kompresoru telpā - Dzintars Gailītis, Valentīns Erciks; sargi - Antons Bukšs, V.Pudniks.
Ilggadējie "piena šoferīši" - Juris Kuļšs (Lazdulejas puse), Vitālijs Vīksniņš (Naudaskalns), Pāvels Lielbārdis (Vīksnas puse), Otomārs Gabranovs (Bērzpils puse), Juris Tabors (Baltinavas puse), Ritvars Timoškāns, Jānis Mass
Pienotava ražoja sviestu (kastēs pa 20 kg un fasēto pa 200 gr), saldo krējumu, skābo krējumu kannās (pa 20 kannām - 40 l vienā kannā), biezpienu - vannās un fasēto (3 vannas pa 2,5 tonnām), kazeīnu, uz Jāņiem ķimeņu sieru. Produkciju veda prom uz Ranku un vietējiem veikaliem. Brīvības ielā bija veikals "Ķencis" , ko vadīja Irēna Mirza. Balvu pienotavas pēdējā darba diena bija 2006.gada 15.decembrī, kad Antoņina Bokaldere ar sargu Antonu Bukšu kā pēdējie izgāja no pienotavas un aizslēdza vārtus" no sarunas ar Antoņinu Bokalderi

2008.gada 23.septembrī pienotavai nodeg jumts un izdeg otrais stāvs
No 2016.gada novembra te saimnieko SIA "Čivix"
"Pirmajā gadā izremontējām caurlaides telpas un pienotavas veikaliņu un ierīkojām tur savu biroju. Tāpat vairākām telpām uzlikts jumts, ierīkojot tur noliktavas. Uzņēmums  nodarbojas ar tehnisko nodrošinājumu priekš skatuves un mobilo skatuvju ražošanu. Uzņēmumā oficiāli strādā astoņi cilvēki: Ivars Saide (valdes priekšsēdētājs), Sandra Berķe, Laila Saide, Ilze Bukovska, Rostislavs Šluncevs, Vladislavs Barkovskis, Valda Trokša un Aivis Saide. Uz pasākumiem pieaicinām nepieciešamos darbiniekus" no sarunas ar Ivaru Saidi