.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Dzimusi 1965.gada 11.jūlijā Viļakā. Mācījusies Viļakas vidusskolā, LVU Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļā (1983.- 1988), Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē par mājturības skolotāju, kuru beidza 1994.gadā. 1999.gadā iegūts maģistra grāds izglītības zinātnēs. Beigusi arī Viļakas Mūzikas skolu. Mācoties LU Skaidrīte strādāja par audzinātāju un deju kolektīvu koncertmeistari Rīgas 1.internātpalīgskolā, vēlāk Ropažu bērnudārzā par muzikālo audzinātāju. 1988.gadā pēc augstskolas beigšanas uzsāka strādāt Ogres rajona Madlienas vidusskolā par krievu valodas un literatūras skolotāju un direktora vietnieci audzināšanas darbā. Te nostrādāja divus gadus, tad vēl divus gadus strādāja par muzikālo audzinātāju Madlienas bērnudārzā, bet 1993.gadā Skaidrīte atnāca uz Balviem un sāka strādāt par mājturibas skolotāju Balvu 1.vidusskolā. Pēc gada - 1994.gadā pārgāja darbā uz Balvu Amatniecības vidusskolu. Te - Balvu Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā viņa strādā joprojāmKad Skaidrīte strādāja par muzikālo audzinātāju Madlienā, bija kustība, ka bērniem jāmāca latviskais. Tā viņa aizbrauca uz kursiem pie Māra Jansona, kurš mācīja izgatavot kokles. Skaidrīte ir izgatavojusi divas etnogrāfiskās kokles. Tā sākot darboties ar amatniekiem, viņa uzzināja, ka neklātienē var izmācīties par mājturības skolotāju, ko viņa arī izdarīja. Tāpat radās izdevība iziet labus amatniecības kursus - ādas apstrādi un grāmatu iesiešanu, plašu adīšanas meistarklasi. Tajā laikā Skaidrīte aktīvi apmeklēja dažādus kursus un kolekcionēja visas prasmes. Viņa uzsver, ka nav amatniece,
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
bet viņai labi padodas pats mācīšanas process. Svarīgi ir bērniem dot iespēju pamēģināt, lai tikai pēc tam nolemtu - to grib vai negrib darīt. Tagad daudz ko var mēģināt gatavot pēc interneta, vajadzīgajā brīdī apturot vai neskaitāmas reizes atkārtojot. Liktenīga nozīme Skaidrītei bija 3x3 nometnes - kad Madlienā 1990.gadā notika Latvijā pirmā 3x3 nometne, viņa iemācījās pamatus .JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
klūdziņu pīšanai, bet jau nometnē Viļakā 1996.gadā viņu pašu uzaicināja par ādas dekoratīvās apstrādes pasniedzēju.Skaidrīte Veina ir apguvusi prievīšu aušanu, filcēšanu, dažādas izšūšanas un adīšanas prasmes, pašmācības ceļā apguvusi floristiku, gatavo dažādas apsveikuma kartiņas, izgatavo rotaļlietas, patīk noformēt telpas. Viņa ir darinājusi (ar izšūšanu un aplikāciju) 10-12 karogus. Sākumā tos veidojusi kopā ar kolēģi Anitu Matuli, bet visi pēdējie Viļakas deju kolektīvu karogi ir Skaidrītes roku darbs. Viens no pēdējiem senioru dāmu deju kopai "Intriga" - spilgts un pamanāms.
Sākumā Skaidrīti Veinu aicinājuši vadīt kursus mājturības skolotājiem, ādas apstrādes pulciņu toreizējā Pionieru namā, vēlāk bezdarbniekiem (visvairāk klūdziņu pīšanu), Balvu pansionāta iemītniekiem, dažādos projektos un radošajās darbnīcās. Šobrīd viņa vada dažādu prasmju nodarbības pa visu Balvu reģionu un ārpus tā. Strādājot mācās arī pati un pilnveido jau apgūtos rokdarbus - tā tas bija ar tekstildarbiem, kuri nāca klāt adīšanas tehnikai.
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Īpašs stāsts Skaidrītei ir par "Musturdeķu draugu kopu", kurā viņa ir iesaistījusies. Musturdeķi top šādi: autore izdomā segas nosaukumu, vēlamo krāsu gammu , rokdarbu tehniku un paziņo par savu ieceri rokdarbnieču saziņas vietnē internetā. Tad sākas interesantākais - gaidīšanas laiks. Pēc kāda laika darba autore sāk saņemt domubiedru sūtījumus: tēmai atbilstošus adītus, tamborētus segas kvadrātiņus. Tādus, kā to iedomājas katra no darinātājām. Pati darba autore arī darina un sūta fragmentiņus citu segām. Notiek darba fragmentu, ideju un arī enerģijas apmaiņa. Beigās atsūtītie kvadrātiņi jāsakombinē un jāsavieno, kā rezultātā top unikāls kopdarbs—vienreizējs un neatkārtojams. Kopā ar savu darbu izstādi viņas brauc uz vietām, kur dzīvo kāda no projekta dalībniecēm, tādejādi apceļojot visu Latviju. Arī Skaidrīte 2014.gadā ir uzņēmusi salidojuma dalībnieces. Darbojoties viņa ir atklājusi stilu, kā izšūt uz adījuma, un padarīt izadīto kvadrātiņu vēl interesantāku. Šobrīd domubiedru grupā pieprasīti ir Skaidrītes izšūtie vainadziņi.No 2012.gada Skaidrīte Veina ir iesaistījusies akcijā "Satiec savu meistaru"
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no S.Veinas foto arhīva