.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Dzimusi 1955.gada 4.jūnijā Rēzeknē. Mācījusies Nautrēnu vidusskolā (1962. - 1973). Pēc tam iegūta grāmatveža izglītība un pēc sadales uzsākusi darba gaitas padomju saimniecībā "Rugāji". Pirmos četrus gadus strādāja par grāmatvedi, pēc tam līdz pat saimniecības likvidācijai - par vecāko darba samaksas ekonomisti. No 1993.gada Marta strādāja piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā "Linda" par grāmatvedi un pārdevēju, bet no 2006.gada strādā par administratori Rugāju sporta centrā. Dzīvo Rugāju pagasta „Aizstirnē”.Marta Gailuma stāsta, ka ar rokdarbiem un aušanu saistīta kopš mazām dienām, jo liela audēja bija viņas mamma Anna Gailuma. Bērnībā Marta sēdās stellēs un labprāt auda jau pie gatava audekla un visiem steļļu sagatavošanas un audekla ievilkšanas darbiem viņa īpašu uzmanību nepievērsa. Atnākot uz Rugājiem, aušanas iemaņas arī palika novārtā, jo galvenais bija darbs un bērni. Tāpēc arī tā nopietnāk aušanai Marta pievērsās tikai pēc 2000.gada, kad bērni bija izauguši. 2011.gadā Rugājos tika īstenots projekts "Audz, Latgale!" ar vairākām seno amatu meistarklasēm. Aušanas meistarklasi vadīja Iveta Gabrāne, un visiem interesentiem bija iespēja apgūt aušanu no pašiem pamatiem sākot ar audekla ievilkšanu stellēs. Arī Marta tolaik sāka ar lupatu deķu aušanu, bet šobrīd
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
(2017.gads) viņa jau ir noaudusi trīs tautas tērpa brunčus. Marta auž arī bārkšu tehnikā grīdas paklājus, auž celu un rakstainās jostas, auž lakatus uz rāmja.Marta kopš 2008.gada aktīvi darbojas Rugāju sieviešu biedrībā "Ūdensroze", kura vieno vairāk tieši rokdarbnieces. Biedrība arī iesaistījās Balvu novada muzeja organizētajos projektos un projektā „Abrenes tērpa atdzimšanas darbnīca" (2008.-2011.) par Ziemeļlatgales tautas tērpa darināšanu. Projekts notika pa posmiem sākot ar izpēti Latvijas Vēstures muzeja krājumos un tehnisko zīmējumu izstrādi. Projekta laikā Marta arī
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
noauda pirmos brunčus. Tagad viņa sev ir pilnībā nokomplektējusi tautas tērpu - brunčus, sieviešu kreklu, jostu, priekšautu, lielo lakatu, pastalas. Un to visu viņa ir darinājusi pati. Marta Rēzeknē "Zelta kurpīte" organizētajās meistarklasēs pat iemācījās darināt pastalas.Marta Gailuma ir arī liela rokdarbniece, kura pašmācības ceļā apguvusi visdažādākos rokdarbu veidus. Bez aušanas viņai ļoti tuva ir adīšana (prot abpusējo adījumu, ada cimdus ar bārkšu oderi), tapošana, filcēšana, pērļošana (rotas lietu gatavošana), labprāt aizraujas ar floristiku. Marta arī šuj kopš skolas gadiem, bet tagad viņa labprāt izmanto izdevību mācīties pie profesionāļiem, lai to darītu pareizāk pēc piegrieztnēm.
Marta Gailuma ar saviem darbiem piedalījusies vairākās izstādēs, vairākus gadus vadījusi meistarklases akcijā "Satiec savu meistaru", 2014.gadā vadījusi meistarklasi arī starptautiskā mērogā. Viņa regulāri piedalās akcijā "Palīdzēsim.lv", t.i., dod rokdarbus tirgošanai, tādējādi atbalstot bērnus ar īpašām vajadzībām.
Ģimenē izaudzināti divi bērni - dēls un meita, ir divi mazdēli
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
))
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
))
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no M.Gailumas personīgā arhīva: Marta ar savu tautas tērpu (2015); ar noausto brunču audumu (2014); etnogrāfe I.Ziņģīte ar Martas brunčiem (2014); noaustais lakats; floristika (2012); meistardarbnīca Balvu novada muzejā (2016)