))
Dzimis 1912.gada 1. aprīlī Baltinavas pagasta Paegļu mājās (tagad Briežuciema pagasta Dambergu ciems) Edes (dzim. Apars) un Pētera Sīļu daudzbērnu ģimenē. Beidzis Baltinavas 6-klasīgo pamatskolu, Malnavas lauksaimniecības vidusskolu (1934), mācījies Daugavpils skolotāju institūtā, studējis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā agronomiju, Latvijas karaskolā beidzis virsnieku kursus un paaugstināts par leitnantu ( rezervē). Latvijā, strādājot par skolotāju, bijis internāta audzinātājs, ticības mācības skolotājs Baltinavas 6-kl. pamatskolā, lauksaimniecības priekšmetu skolotājs Baltinavas pieaugušo papildskolā. Strādājis arī Abrenes apriņķa skolu valdē un Daugavpils pilsētas skolu valdē. Teodors Sīlis aktīvi darbojies mazpulku, skautu un aizsargu organizācijās, jaunatnes organizācijās - Latvijas vanagos, Latvijas Nacionālā Jaunatnes Savienībā. Vēlāk darbojies arī skolotāju, preses un lauksaimniecības biedrībās. Vadījis mazpulkus un Aizsargu organizācijā jaunsargus-sportistus. Pirmās gaitas žurnālistikā sācis vidusskolā vadot skolas žurnālu ,,Censonis” un rakstot Latvijas Vanagu mēnešrakstā ,, Vanags” par jaunatnes organizāciju darbību un jaunatnes nacionāliem centieniem. Publicējis rakstus arī citos laikrakstos un žurnālos. Ar pseidonīmu T. Silietis publicējies "Mazpulkā", "Aizsargā" un "Brīvā Zeme. Publicējies arī ar pseidonīmu Pakulu Kurbāds, Teodors un ,,T,,
Protams, tāpat kā visiem nacionāliem darbiniekiem, arī T.Sīlim sarkanarmijai iebrūkot Latvijā, visas aktivitātes organizācijās un presē bija
))
jāpārtrauc un jāslapstās, lai glābtu savu dzīvību. Pēc Baigā gada, visu vācu okupācijas laiku viņš presē nedarbojās, bet nodevās tikai jaunatnes nacionālai audzināšanai un turpināja studijas Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Pēc Jāņa Laganovska ieteikuma T. Sīli uzņēma Valdemārijā. Studijas bija jāpārtrauc, jo nāca iesaukums Latviešu leģionā. Sekoja cīņas krievzemē, tad Latvijā - Latgalē, Vidzemē, Kurzemes cietoksnī un beidzot Vācijas Oderas frontē. Gūstā T. Sīlis nokļuva pie amerikāniem, kas gūstekņus nodeva angļiem ievietošanai Putlosas gūstekņu nometnē . T.Sīlis no gūstekņu nometnes izkļuva un nonāca tuvumā esošā DP Neuštates nometnē. Tur kopā ar skolu darbinieku Mārtiņu Gaidi noorganizēja mācības un nodarbības latviešu bērniem un rudenī izveidoja Neuštates nometnes latviešu tautskolu un ģimnāziju. Līdztekus ))
skolotāja darbam T.Sīlis iesaistījās arī daudzās citās sabiedriskās aktivitātēs un pievērsās atkal žurnālistikai. Izveidoja nometnē žurnālu ,,Latviskais vārds”, uzņēmās atbildīgā redaktora pienākumus un kļuva līdzstrādnieks citos latviešu laikrakstos un žurnālos. Noslēdzot skolu darbu 1946. gadā pavasarī T.Sīlis pārcēlās dzīvot uz Franču joslu Rāvensburgas pilsētā, kas bija latviešu centrs franču joslā. Tur darbojās L.C.K. 5 apgabala latviešu komiteja, skola, latviešu mākslas salons un citi sabiedriski pasākumi. Rudenī T.Sīlis sāka strādāt Rāvensburgas latviešu tautskolā un viņu iecēla par franču joslas ( L.C.K.5. apgabala) latviešu tautskolu inspektoru.1948.gadā Teodors nodibina ģimeni ar skolotāju Lieni Kolbu un 1950.gada maijā ieceļo ASV , apmetoties uz dzīvi Oklahomas pilsētā. Tur T. Sīlis nodibina latviešu skolu un Daugavas Vanagu Apvienību Oklahomā un uzņemas to vadību. 1951.gadā abi ar dzīvesbiedri pārceļas dzīvot uz Kaliforniju, Palo Alto pilsētu. Ģimenē izaudzināti bērni - meita Ilze , dēls Andris.
1952.gadā T. Sīlis nodibina Daugavas Vanagu Apvienību Ziemeļkalifornijā, ko vada 14 gadus un pēc tam kļūst par DV apvienības goda priekšnieku. Teodors darbojas arī draudzes valdē, padomē, Palo Alto latviešu skolā , Oaklandes latviešu tautskolā un ģimnāzijā. ALA izglītības nodaļa viņu izraudzīja par Rietumu apgabala latviešu skolu referentu. / skolu darba saskaņošanā un skolotāju konferenču rīkošanai./ Viņš arī bija ALA Izglītības biroja skolu valdes loceklis un Kultūras fonda referents
))
izglītības jautājumos. Tāpat ilgus gadus viņš pildīja DV Centrālās valdes un DV ASV valdes jaunatnes audzināšanas referenta pienākumus. Piedalījās kā delegāts ALA kongresos, DV ASV delegātu sapulcēs un Amerikas Latviešu Palīdzības Fonda vēlēto pilnvarnieku sapulcēs no Ziemeļkalifornijas rajona. Ir Latvijas brīvības fonda dalībnieks un visa ģimene DV organizācijas mūža biedros. T. Sīlis vairāk kā 30 gadus bija ,,Laika” Sanfrancisko korespondents un ,,Latvijas Amerika” neklātienes redaktors.Par cīņām Latviešu leģionā apbalvots ar Dzelzs krusta otro šķiru, Nopelnu krustu un par darbu Daugavas Vanagu organizācijā apbalvots ar DV nozīmi zeltā. Kultūras fonds par skolu darbu piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju pedagoģijā, bet preses biedrība balvu žurnālistikā.
1980.gadā Kalifornijā iznāca Teodora Sīļa sarakstītā grāmata "Par brīvo Latviju domājot", 1981.gadā - "18.novembra gaisma (pārdomas pēc Latvijas valsts svētkiem)", 1982.gadā - "Latviešu karavīri cīņā par tautas brīvību", 1985.gadā - "Cīnītāju paaudzēm mūžībā aizejot" un ,, Akadēmiskās organizācijas Konkordijas Valdemārijas Kalifornijas kopas darbība 25 gados”. Pirmie četri izdevumi ir arī Briežuciema pagasta bibliotēkā.
Teodors Sīlis mūžībā aizgāja 1986.gada 15. jūnijā. Kremēts, piemiņas svētbrīdis notika Sanfrancisko Latviešu baznīcā. Apglabāts Brāļu kapos Katskilos - latviešu kapsētā.
Informāciju apkopoja Silvija Apare Foto no S.Apares foto arhīva: Teodors Sīlis 1937.gadā un 80.gadu sākumā; ar ģimeni (sievu Lieni, meitu Ilzi un dēlu Andri) 1963.gada februārī un 1976.gada februārī; Latviešu Brāļu kapi Katskilos; dzimtās Paegļu mājas 19.gs 30.gados; iesvētību dienā 1933.gada jūlijā
))
))
))
))