))
20.gadsimta sākumā ciema iedzīvotāji pārcēlās uz viensētām, tā tikušas izveidotas daudzas saimniecības arī Rikas upes kreisajā krastā.1900.gadā tika izveidota viena no pirmajām saimniecībām, kas tika atdalīta no Škilbanu muižas ar nosaukumu ‘’Čilipino 1 uroč.’’ Šī saimniecība piederēja Čilipīnes ciema iedzīvotājiem - zemniekiem Punduriem.
Mūsdienās Čilipīnes ciems aizņem ļoti plašu teritoriju. Čilipīnes ciema teritorijā atrodas nepētītie senkapi, tautā saukti – “zviedru kapi”. Čilipīnē 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā izplatītākie ciema iedzīvotāju uzvārdi ir bijuši: Circenis, Pundurs, Bukšs un Čukuls. Pēc 1897.gada tautas skaitīšanas Čilipīnes ciemā dzīvojušas vairāk kā 25 ģimenes.
19.gadsimta beigās Čilipīnes ciemā bijuši muzikanti, kuri spēlējuši vijoli -Aloizs (Alekss) Bukšs un Tadeušs Čukuls. Ciemā bijuši arī iedzīvotāji, kuri 19.gadsimta beigās devušies darba meklējumos uz Pēterburgu.
Ciems tajā laikā bijis viens no lielakājiem Škilbanu apkārtnē. Čilipīnes ciema teritorijā atrodas Čilipīnes kapsēta, kura ir viena lielākajām kapsētām Šķilbēnu pagastā. Tās teriotorija aizņem 1,3 hektārus ar 300 apbedījuma vietām. Patiesībā apbedīto skaits kapsētā sniedzas tuvu diviem tukstošiem un varbūt pat vairāk. Visvairāk apbedījumu ir kapsētas kalngalā ap kapliču. Rokot kapu mirušajam kapsētas kalngalā, var atrast vairākus senus apbedījumus. Šis lielais apbedīto skaits saistīts ar to, ka kapsēta tiek izmantota jau vairākus simtus gadu. Kapsētas kapliča celta 20.gadsimta 70.-80.gados. Vecākais kapakmens Čilipīnes kapsētā datēts ar 1922. gadu. Šis kapakmens uzstādīts Francim Circenim (01.08.1860.-23.02.1922.). Fraņča Circeņa (Circāna) dzīvojamajā mājā
))
Čilipīnes kalnā (uz dienvidrietumiem no Čilipīnes kapsētas, apmēram Gerasimova nepabeigtās mājas vietā) no 1909.gada līdz 1925.gadam darbojās Čilipīnes (Rekovas) skolas nodaļa, kurā par skolotāju kādu laiku strādāja Franča meita Anna Circene - Jeromane.Čilipīnes kapsēta 19.gadsimta otrajā pusē minēta arī ar nosaukumu – “Ogusila" (Ūgusyla) kapsēta. Iespējams, kapsēta tā tikusi saukta tāpēc, ka senatnē mežainajā apvidū blakus atrodošajos Čilipīnes un Čukulu mežos senatnē augušas daudz dažādas meža ogas. Kapsētā tiek glabāti mirušie no plašas apkārtnes. Tajā guldīti gan Saucīnes, gan Rekovas, gan Čilipīnes, gan Škilbanu, gan Masandrovkas, gan Zatišjes un arī daži Upītes, Briežuciema un Egļuciema puses ciemu mirušie. Mūsdienās kapsēta paplašināta un mirušie tiek glabāti arī jaunajā kapsētas daļā,kas atrodas vecās kapsētas dienvidos.
Čilipīnes kapsētā apglabāti:
pirmās Atmodas dzejnieks un rakstnieks Aloizs Kikučs (1886-1944),
Rekavas vidusskolas bijušais direktors un skolotājs Jānis Dortāns (1929-2000),
skolotāja Ilga Duļbinska (dzimusi Medne)(1932-2001),
ūdensdzirnavu dzirnavnieks Mateušs Logins (1891-1971)ar sievu Paulīni (1893-1981) un viņu meitu skolotāju Malvīni Kuzminu un traģiski bojā gajušo dēlu agronomu Staņislavu (1927-1957). Čilipīnes kapsētā apglabāts sabiedriskais darbinieks, rakstnieks un mākslinieks Jānis Pastars (1918-2006).
))
20.gadsimta 60.gados Čilipīnes ciema teritorijā uz dienvidrietumiem no Rekovas – Baltinavas un Upītes – Plešovas ceļu krustojuma atradies un ticis norakts grants ieguvei interesants apaļš paugurs ar plakanu virspusi. Turpat netālu atrodas cits apaļš pauguriņš ar stāvām malām, kas tautā saukts par Liepas kalnu (Līpas kolns). Abiem šiem pauguriem senatnē, iespējams, bijusi rituāla nozīme.
Čilipīnes ciema teritorijā bijis zviedru forts, ko Ziemeļu kara laikā no mūsdienu Čukulu luterāņu kapsētas kalna ar lielgabaliem apšaudījuši Pētera Pirmā karavīri.
Čilipīnes ciema teritorijā darbojušās ūdensdzirnavas, kas uzbūvētas 19.gadsimta otrajā pusē. Ūdensdzirnavu īpašnieks Fridrihs (Fricis) Ramanis ir bijis ievērojamas dzimtas dibinātājs. Fricis Ramanis dzimis ap 1845.gadu Valkas apriņķa Lasberģu pagastā. Friča un Matildes Ramaņu mājā tika atvērta pirmā skola apkārtnē. Ramaņu ģimenē dzimuši bērni: inženierzinātņu doktors Eduards (1874-1944) un Teodors, Čilipīnes privātskolas, vēlāk Čilipīnes tautskolas skolotāja Alma Ramane (dzimusi ap 1880.gadu – mirusi 1948.gadā), kura kopā ar māsu Mariju Otīliju Ramani (dzimusi ap 1880.gadu – mirusi 1943.gadā) pēc Latvijas neatkarības iegūšanas bijušas arī Rekavas pamatskolas pirmās skolotājas un skolas pārzines. Tieši Čilipīnē dzimuši Fridriha un Matildes Ramaņu dēli - Latvijā slavenais arhitekts Artūrs (1889 - 1943) un agronoms un lauksaimniecības skolu vadītajs Ādolfs (1895 - 1957).
Almas Ramanes izveidotā skola 20.gadsimta sākumā kļuva ne tikai par pirmo izglītības un gaismas nesēju vietējiem bērniem, bet tajā arī norisinājās Latvijas pirmās Atmodas notikumi. Čilipīnes tautskolā 20.gadsimta sākumā nodibināts pirmais koris 70 dalībnieku sastāvā, ko vadījis skolotājs Kļaviņš, notikušas teātra izrādes, pirmās Rekovas krājaizdevumu sabiedrības sapulces, kurās ticis spriests par pirmā zemkopju pulciņa dibināšanu un Baltinovas muižas zemju pirkšanu.
Pirms 2.Pasaules kara Čilipīnes ūdensdzirnavas piederējušas J. Jevstigņejevam, kurš, iespējams, vēlāk nomainījis uzvārdu. 1938.gadā izdotajā grāmatā ´´Latvijas Dzirnavu saraksts´´ minēts Čilipīnes ūdensdzirnavu īpašnieks Jēkabs Balalajevs. Ūdensdzirnavas tika darbinātas ar ūdens un iekšdedzes motora spēku. Pēc Jēkaba nāves 1938.gadā ūdensdzirnavas testamenta tika novēlētas viņa mazdēlam Aleksandram. Pēc 2.Pasaules kara līdz to slēgšanai par dzirnavnieku Čilipīnes ūdensdzirnavās strādāja Mateušs Logins. Mateušs un viņa sieva Paulīne bija dzimuši Škilbanu pusē, Loginu ciemā. Dzirnavnieka Mateuša un Paulīnes Loginu ģimenē dzimusi Egļuciema un Orlovas pamatskolas skolotāja Malvīna Kuzmina (dzimusi Logina (07.01.1922-20.11.2001))
20.gadsimta 50.gados Čilipīnes ūdensdzirnavas bijušas diezgan sliktā stāvoklī un drīz to darbība tika pārtraukta. 20.gadsimta 60-tajos gados ticis nolaists Čilipīnes ūdensdzirnavu uzpludinātais dīķis. Vietējie iedzīvotāji vēl ilgi izmantojuši ūdensdzirnavu aizsprosta dambi kā Rikas upes šķēršošanas vietu. Skolēni no apkārtējiem ciemiem devās pāri aizsprostam uz tuvējo skolu Rekovā.
))
Čilipīnes ciemā dzīvojusi ebreju - tirgotāju Rudļu ģimene no Rēzeknes puses. Rudļas bija ieradušies vai atsūtīti veicināt tirdzniecību Čilipīnes pusē 18.gadsimta beigās vai 19.gadsimta sākumā. Ap 1897.gadu Rudļu ģimenes galva un dzertuves īpašnieks Izraels Leiba Rudļa tirgojās ar cūkgaļu, maizi un liniem. Izraels Rudļa 19.gadsimta beigās jau bijis cienījamā vecumā, vairāk kā 70 gadus vecs. Izraela Rudļas sieva Feiga Beiļa un vecākais dēls Meijers Morduhs bija sīktirgotāji. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 20.gadsimta 20.gadu sākumā Čilipīnē dzīvoja divas ebreju Rudļu ģimenes un darbojās Dāvida Rudļas tirgotava. Ap 1929.gadu notika tiesas prāva starp Čilipīnes iedzīvotājiem un Dāvidu un Motku Rudļām. 20.gadsimta 20.gadu vidū Čilipīnē bijusi Ābrama Rudļas sēklu tirgotava. Čilipīnes ciema ebreju Rudļu ģimene gāja bojā holokaustā 1941.gada jūlijā.19. gadsimta beigās Čilipīnes ciemā dzīvoja kalējs Ruberts ar ģimeni. Pēc tautas skaitīšanas 1897.gadā Čilipīnes ciema tuvumā atradusies apdzīvota vieta saukta par Melno Strautu (Malnīs Ryucs). Tajā dzīvoja Ivanovu ģimene. Pirms 2. Pasaules kara Rekovas aptiekas vadītāja Sofija Ivanova bija dzimusi tieši šajā ģimenē.
Krievijas Impērijas Stolipina reformas laikā Čilipīnē tika uzcelta mūra saimnieciskā ēka, kurā atradās lauksaimniecības piederumu un mākslīgā mēslojuma veikals un linškiedras iepirkšanas punkts. Mūsdienās šī ēka atrodas Rikas upes labajā krastā netālu no Ievulejas mājām ziemeļu pusē. Šajā ēkā 20.gadsimta 20.gados un 30.gadu sākumā darbojās Nikolaja Stiera linšķiedras pieņemšanas punkts ‘’Rīstiņi’’. 20.gadsimta 30.gadu vidū Čilipīnes linu pieņemšanas punktā strādāja linu uzpircējs Miķelis Antipovs, tad ēka kādus gadus netika izmantota, līdz ap 1940.gadu tur darbojas uzņēmēja K.Smukkalna linšķiedru un linsēklu uzpirkšanas
))
punkts. Linšķiedras iepirkšanas punkts šajās telpās Čilipīnē darbojas līdz 1944.gadam. No 1944.gada līdz 1947.gadam mūra ēkā darbojās galdniecības cehs. No 1948.gada līdz 1993.gadam ēka bija ierīkota Šķilbēnu krejotava un pienotava. Tika atkrejots piens un kults sviests. Uz vietas tika izgatavotas koka kastītes priekš sviesta iesaiņošanas. 20.gadsimta 90.gadu sākumā Čilipīnē tika uzbūvētas ūdens attīrīšanas iekārtas. 1993.gadā Čilipīnes pienotavas telpās nodibināja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību ‘’Rika’’. PKS ‘’Rika’’ mūžs nebija ilgs. Vēlāk tika nodibināta jauna piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība ’’Rasa-A’’ un tad atkal cita PKS ‘’Smeldze’’. Mūsdienās pie mūra pienotavas ēkas darbojās piena savākšanas punkts.Ilggadēja Šķilbēnu krejotavas un pienotavas vadītāja un Čilipīnes ciema iedzīvotāja bija Austra Seigo (10.12.1926.-07.06.1997). Daudzi viņu pazina ar mīļu vārdu Asja. Gan Austras mamma Emīlija, gan pati Austra apglabātas Čilipīnes kapsētā. Kopš 1993.gada piensaimnieku sabiedrību un piena savākšanas punkta vadītāja ir Anita Bukša (dzimusi Sārtputne).
Saglabājies nostāsts par to, ka 19.gadsimtā Škilbanu muižas īpašnieks izvēlējies par vagaru bagātāko no Čilipīnes ciema zemniekiem Ludvigu Bukšu. Bijuši dzimtbūšanas laiki un vagars licis citiem zemniekiem strādāt bez atpūtas, tāpēc tautā ticis iesaukts
))
par Skubunu. Tā vēl daudzās paaudzēs pēc šiem notikumiem tautā Čilipīnes vagara pēcteči tikuši saukti par Skubuniem.Čilipīnes ciemā dzīvojusi ievērojamā apkārtnes tautas dziedniece Henriete Circene (dzimusi Hābika (1881 - 1965)), tautā saukta par Etti, un arī Ettes meita - Emīlija Mežale (dzim.Circene (27.03.1915 - 02.03.2007)) dzimusi Čilipīnē un pārmantojusi savas mātes dziednieces māku un spējas. Emīlija - tautā mīļi saukta par Cierpīnes Milīti arī bija tauta izslavēta dziedniece.
20.gadsimta 80.gadu beigās tika iztaisnots ceļaposms Viļaka-Kārsava P-45 Čilipīnes ciema teritorijā. Tajā laikā uzbūvēja jaunu dzelzsbetona caurteku tiltu pār Rikas upi. Agrāk vecais koka tilts pāri Rikas upei atradies pie bijušās pienotavas mūra ēkas. Kad uzbūvēja caurteku tiltu, koka tiltu nojauca.
Čilipīnes ciemā mūsdienās darbojas bārs ‘’Kamīnkrogs’’.
/ informāciju sagatavoja Francis Slišāns/
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no F.Slišāna personīgā arhīva: agrākais ceļa posms ar koka tiltu, kas gāja garām mūra ēkai - bijušajam linu pieņemšanas punktam un pienotavai (19.gs. 50.gadi); iztaisnotais ceļa posms ar caurteku tiltu Čilipīnes ciema teritorijā (2015); Jāņa Pastara kapakmens Čilipīnes kapsētā (2015); Čilipīnes ebreju ģimenes locekļi ar Rekovas māju saimnieku Antonu Ločmeli (20.gs. 30.gadi); Čilipīnes kapsētas kalns un Čilipīnes pienotavas ēka