Pedagoģe, lokālās vēstures pētniece
Dzimusi 1927.gada 30.augustā Viļakas pagasta Borisovas ciemā. Izglītība iegūta Mežvidu pamatskolā, Viļakas vidusskolā un Latvijas Universitātē apgūstot vēstures zināšanas. No 1960.gada līdz 1996.gadam strādāja par vēstures skolotāju Viļakas vidusskolā, vēlāk līdz 2000.gadam - Viļakas Valsts ģimnāzijā, vadīja skolas novadpētniecības muzeju, vairākus gadu desmitus vadīja rajona vēstures skolotāju metodisko apvienību.  Skolā bija izveidots novadpētniecības pulciņš, kura dalībnieki skolotājas L.Maksimovas vadībā aktīvi pierakstīja Viļakas un tās apkārtnes vecāko iedzīvotāju atmiņas, vāca vecas grāmatas, sadzīves priekšmetus, fotogrāfijas un citas vēstures liecības. Demonstrējot visu savākto, 1962.gadā Viļakas vidusskolā notika pirmā izstāde. Skolas vadība topošajam muzejam iedalīja atsevišķu telpu. Gadiem ejot, materiālu daudzums muzejā tikai pieauga un ekspozīcija jau pārauga skolas vēstures ietvarus, jo deva ieskatu visa Viļakas novada vēsturē. Leontīnas Maksimovas darbības rezultāts ir Viļakas novada muzeja un Viļakas Valsts ģimnāzijas muzeja bagātīgie krājumi.
Ilgus gadus Leontīna Maksimova konsultēja Viļakas novada muzeju vēstures jautājumos.
Īpašo ievērību un cieņu novada ļaudīs skolotāja iemantojusi ar savu interesi par Viļakas novada vēstures lappusēm. Atzeles zeme, Marienhauzenas pils (1293.-1710), Viļaka Polijas valdīšanas laikā (1560.-1772.), Viļaka Krievijas impērijas sastāvā 19.gs., Viļaka no 1944.- 1985.gadam, Viļakas Valsts ģimnāzijas vēsture, Viļakas slimnīcas vēsture, Latgales kultūras druvas kopēji un sabiedriskie darbinieki: Pīters Miglinīks, Jānis Cibuļskis, Edvards Spravņiks, Francis Logins... tā ir tikai neliela daļa no viņas pētītajām tēmām. Skoltāja Leontīna Maksimova saka: "Ar novada vēsturi jānodarbojas tam, kas dzimis šepat vai ilgi nodzīvojis, jo pētniecība sākas no personīgajiem pārdzīvojumiem un iespaidiem. Par Marienhauzenas pili un Borisovas pusmuižu bieži sarunājos ar savu vecmāmiņu. Viņa stāstīja, kā vilnu kārsuši, kā tēvs ar pieciem brāļiem kopā rentējuši četrus hektārus zemes, kādā veidā to apstrādājuši, kā muižā mērīja pienu un cik siena gabanas bija jāatdod muižai. Interese par pagātni sākas no personīgām sarunām. Sešdesmitajos gados vēl sastapu simts piecus gadus vecu muižas kalpu un viņš paguva izstāstīt arī par dzimtbūšanas laikiem."
Pirmā Leontīnas Maksimovas grāmata iznāca par godu pilsētas septiņsimtajai jubilejai - "Viļakai - 700" 1993.gadā. Otrā viņas grāmata "Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos" iznāca  2001.gadā,bet otrs papildināts izdevums 2005.gadā. Ir daudzas publikācijas laikrakstā "Vaduguns", izdevumos "Tāvu zemes kalendārs", "Katoļu Dzeive". Lai arī ir publikācijas, taču tikpat kā nekur mēs neredzam ziņas par autori. Vietējie zina, ka tā ir skolotājas pašas vēlme.
Leontīna Maksimova bija iniciatore pieminekļa uzstādīšanai latgaļu grāmatniecības pamatlicējiem Viļakā, piemiņas vietas iekārtošanai Pīteram Miglinīkam, piemiņas plākšņu uzstādīšanai Viļakas mežsaimniecības skolai un sabiedriskajam darbiniekam Kārlim Joozusam.
2000.gadā Leontīna Maksimova apbalvota ar Rīgas Latviešu Biedrības Atzinības rakstu, 2006.gadā - ar LR Ministru Prezidenta Pateicības rakstu, bet 2010.gadā - ar Viļakas novada domes Atzinības rakstu un Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltīta) goda zīmi

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no V.Zeltkalnes foto arhīva: L.Maksimova saņemot apbalvojumu (2010); ar Viļakas novada ļaudīm (2010); uzstājoties P.Miglinīka piemiņas jubilejas pasākumā (2010); 90. dzimšanas dienā Viļakas katoļu baznīcā (2017)