Pēc pirmā pasaules kara nodibināja pastāvīgu Augustovas draudzi, atdalot daļu no Bēržu draudzes. Bijusī kapela kļūst par draudzes baznīcu. Baznīca ir koka celtne, apšūta ar dēļiem,12 m gara un 8 m plata viennavas telpa. Priekšā virs jumta četrkantīgs tornītis ar cinka skārda jumtu. Ieejas durvis no gala, labajiem sāniem un sakristejas. Ļoti iespaidīgs lielais altāris. Tajā ir sv. Terēzijas glezna un priekšā aizvelkama Jēzus Sirds glezna. Liels koka feretrons, karogi, soli. Baznīcu apgaismo četri gotiskie logi. Agrāk baznīcai ir bijis skaidu jumts, bet 1975.gadā tas nomainīts ar šīferi, 2011.gadā pret skārda jumtu. Apkārt baznīcai sākotnēji ir bijis mūra žogs, kurš, gadiem ejot, ir sagruvis un kādu laiku tai apkārt nav bijis žoga, līdz 1998.gadā tiek uzcelts koka žogs ar mūrētiem ķieģeļu stabiem.
Plaši remontdarbi veikti 1998.gadā prāvesta F.Šneveļa vadībā - iekštelpu remonts un nokrāsotas ārsienas, kā arī uzstādīts žogs apkārt baznīcai. 2012.gadā veikta baznīcas piebūves celtniecība.
Draudzi apkalpojuši prāvesti: Felikss Laizāns (1920.-1921.), Francisks Stulginskis (1926.), Aloizs Kalve (1929.-1931.), Aleksandrs Pekišs (1931.-1932.), Stefans Locāns (1932.-1933.), ĀdolfsTarbunass (1934.-1936.), Jāzeps Krumpāns (1936.-1938.), Pēteris Tumans (1938.-1942.), Jānis Ostrovskis (1943.-1948.), Antons Geriņš (1948.-1949.), Ādams Ivbulis (1949.-1956.), Jānis Kokars (1956.-1957.) Eduards Usāns (1957.-1959), Ādams Ivbulis (1959.-1962.), Eduards Beķers (1962.-1964.), Pēteris Liepnieks (1964.-1975.), Eduards Kopeiks (1975.-1984.), Vaclavs Erels (1984.- 1997.), Fēlikss Šnevels (1997.-2002.),Jānis Kupčs (2002.-2005.), Mārtiņš Klušs (2005.-2007.), Oļģerts Misjūns (no 2007.gada septembra)
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Lazdukalna pagasta Kapūnē
Baznīcas priekšā atrodas viens no lielākajiem brīvdabas krucifiksiem Latvijā - gandrīz 4 m augstais ozolkoka krusts, kurš novietots pa kreisi no ieejas baznīcā.
Foto – V.Irbīte