Mikelis Bukšs (1912-1977)
Valodnieks, literatūrzinātnieks, publicists, kultūrvēsturnieks, izglītības darbinieks, Mikelis Bukšs ir dzimis 1912. gada 1. jūnijā Šķilbēnu pagasta Plešovas ciemā, taču drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz Baltinavas pagastu. Viņš ir pabeidzis Surikovas četrgadīgo pamatskolu, 1927. gadā - Baltinavas sešklasīgo pamatskolu un 1931. gadā - Rēzeknes Valsts ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājies Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, kuru pabeidza 1938. gadā, iegūstot filoloģijas maģistra grādu. Strādājis par latīņu un latviešu valodas skolotāju Aglonas, Daugavpils un Rēzeknes ģimnāzijās. No 1942. līdz 1944. gadam bijis Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors.
Vācu okupācijas laikā iesaistījies demokrātiskajā pretestības kustībā - Latvijas Centrālajā padomē. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās un nonācis Zviedrijā. Strādādams Stokholmas statistikas pārvaldē, Vermlandes muzejā, bibliotēkā, arhīvā, brīvajā laikā pētījis Latgales kultūrvēsturi. Zviedrijā aktīvi iesaistījies un darbojies trimdas latgaliešu politiskajās un sabiedriskajās organizācijās. Vadījis Zviedrijas Latviešu katoļu biedrību, darbojies "Andriva Jūrdža fondā", p/s "Latgaļu izdevnīceiba", "Latgales demokrātu savienība”, "Latgaļu pētniecības institūts" u.c.
Mikelis Bukšs no 1948. gada vadījis trimdas latgaliešu žurnālu "Dzeive", bija izdevējs un redaktors rakstu krājumam "Acta Latgalica". Daudz rakstījis trimdas latgaliešu preses izdevumos. Sarakstījis un izdevis nozīmīgus darbus Latgales kultūrvēsturē.
Miris 1977. gada 8. jūnijā Stokholmā un apbedīts Hāgas katoļu kapos.
1982. gadā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu „Latgolas dvēseles tulks”. 1991. gada 1. septembrī Rēzeknē atklāts B. Buļa piemineklis Mikelim Bukšam ”Klusējošā kokle”. 1992. gadā - piemiņas plāksne M.Bukša dzimtajā Plešovā, un 2012.gada 1.jūnijā arī turpat jauns piemineklis.
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem
Karam beidzoties, pēc armijas pārorganizēšanas, izformēja arī Latgales partizānu pulku, kura rašanās šūpulis ir Balvi un to apkārtne. Vairāk kā 20 Latgales partizāni tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
Tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri Latgales atbrīvošanas cīņās krita, tauta cēla pieminekli. Pieminekļa celšana ierosināta 1927.gadā, un tad arī tam piešķirta zeme blakus Balvu pilsētas parkam. Tūlīt arī tika vākti ziedojumi, un 1933.gadā varēja uzcelt pieminekļa pakāji.
Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938.gada 14.augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. To iesvētīja armijas mācītājs P. Apkalns, asistējot mācītājiem M. Grīvānam un J. Knopem. Pieminekļa autors bija mākslinieks Kārlis Jansons. 1940.gadā komunisti pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet 1944.gadā vasarā, atgriežoties Sarkanajai armijai, pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai. 1993.gada 11.novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli. Laika zobs darīja savu, un piemineklim bija nepieciešama restaurācija, kas sākās 2020.gada nogalē. Pēdējie uzstādīšanas darbi tika veikti 2021.gada rudenī, un nu piemineklis ir sagaidījis savu ceturto atklāšanu. Restauratori solīja, ka piemineklis stāvēs vēl vismaz 300 gadus, lai vēstītu par mūsu tautas vēstures notikumiem un kritušajiem varoņiem.
„Upītes Uobeļduorzs”
Meilys aiļu i dzīsmu festivala „Upītes Uobeļduorzs” pirmsākumi meklējami 2002.gadā. Jāpiebilst, ka tas ir vecākais līdz šim pastāvošais latgaliešu festivāls. Tā idejas autors bija latgaliešu dzejnieks, novada kultūrvēstures pētnieks Ontons Slišāns, kurš iedomājās izveidot savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Pirmā festivāla nosacījums bija vismaz vienu dzejoli vai dziesmu izpildīt latgaliešu valodā. Pēdējos festivālos šī valoda skan gandrīz simtprocentīgi. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Ontona dēls Andris Slišāns, un festivāls nemainīgi notiek trešajā septembra sestdienā Šķilbēnu pagasta Upītē.
Maize Balvos
Zināms, ka 20.-30.gados balvenieši ēda Barkāna, Melberģa, Salenieka, Ruskas maizes ceptuvēs cepto maizi. Tad ir ziņas par 1952.gadā iekārtoto pirmo valsts maizes ceptuvi, kas 1963.gadā pārcēlās uz telpām Ezera ielā 5. 1983.gadā ekspluatācijā nodeva jauno maizes kombinātu Liepu ielā 3. Vēlāk 1999.gada 1.oktobrī uz Balvu maizes kombināta bāzes izveidoja a/s “Balvu maiznieks”. 2015.gadā a/s «Balvu maiznieks» izsolē iegādājas Balvu uzņēmējs Andrejs Kindzulis un nodibina SIA «Balvu Maizīte». 2018.gada 15.jūnijā SIA «Balvu maizīte» aptur maizes cepšanas iekārtas.
Balvu Tautas teātris
Balvu Tautas teātris un tā režisore Balviem ir kaut kas īpašs. Arī teātra izrādes un notikumus, kas saistīti ar teātri – Teātra ielas nosaukuma atgūšana, teātra svētkus un festivālus, gribās atcerēties vēl un vēl. Par to visu lasiet un skatiet digitālajā kolekcijā “Balvu Tautas teātris”.
Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
Viens no vecākajiem folkloras kolektīviem Balvu novadā ar vairāk kā 40 gadu ilgu vēsturi, kurš darbojas arī šobrīd. Lielāko daļu no fotogrāfijām apkopojusi Briežuciema pagasta bibliotēkas vadītāja Silvija Apare.
Vokālists un medicīnas doktors Jānis Kļaviņš
Kordiriģente un pedagoģe Emīlija Slišāne
Rekovas vidusskolas direktors Jānis Dortāns
Vīksnas ciema lauku kapela un “Aizezeres muzikanti”
Feļetonists Pēteris Kuļšs (Cērpiņu Blauzga) un viņa daiļrade
