Valodnieks, literatūrzinātnieks, publicists, kultūrvēsturnieks, izglītības darbinieks, Mikelis Bukšs ir dzimis 1912. gada 1. jūnijā Šķilbēnu pagasta Plešovas ciemā, taču drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz Baltinavas pagastu. Viņš ir pabeidzis Surikovas četrgadīgo pamatskolu, 1927. gadā - Baltinavas sešklasīgo pamatskolu un 1931. gadā - Rēzeknes Valsts ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājies Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, kuru pabeidza 1938. gadā, iegūstot filoloģijas maģistra grādu. Strādājis par latīņu un latviešu valodas skolotāju Aglonas, Daugavpils un Rēzeknes ģimnāzijās. No 1942. līdz 1944. gadam bijis Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors.
Vācu okupācijas laikā iesaistījies demokrātiskajā pretestības kustībā - Latvijas Centrālajā padomē. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās un nonācis Zviedrijā. Strādādams Stokholmas statistikas pārvaldē, Vermlandes muzejā, bibliotēkā, arhīvā, brīvajā laikā pētījis Latgales kultūrvēsturi. Zviedrijā aktīvi iesaistījies un darbojies trimdas latgaliešu politiskajās un sabiedriskajās organizācijās. Vadījis Zviedrijas Latviešu katoļu biedrību, darbojies "Andriva Jūrdža fondā", p/s "Latgaļu izdevnīceiba", "Latgales demokrātu savienība”, "Latgaļu pētniecības institūts" u.c.
Mikelis Bukšs no 1948. gada vadījis trimdas latgaliešu žurnālu "Dzeive", bija izdevējs un redaktors rakstu krājumam "Acta Latgalica". Daudz rakstījis trimdas latgaliešu preses izdevumos. Sarakstījis un izdevis nozīmīgus darbus Latgales kultūrvēsturē.
Miris 1977. gada 8. jūnijā Stokholmā un apbedīts Hāgas katoļu kapos.
1982. gadā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu „Latgolas dvēseles tulks”. 1991. gada 1. septembrī Rēzeknē atklāts B. Buļa piemineklis Mikelim Bukšam ”Klusējošā kokle”. 1992. gadā - piemiņas plāksne M.Bukša dzimtajā Plešovā, un 2012.gada 1.jūnijā arī turpat jauns piemineklis.
Karam beidzoties, pēc armijas pārorganizēšanas, izformēja arī Latgales partizānu pulku, kura rašanās šūpulis ir Balvi un to apkārtne. Vairāk kā 20 Latgales partizāni tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
Tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri Latgales atbrīvošanas cīņās krita, tauta cēla pieminekli. Pieminekļa celšana ierosināta 1927.gadā, un tad arī tam piešķirta zeme blakus Balvu pilsētas parkam. Tūlīt arī tika vākti ziedojumi, un 1933.gadā varēja uzcelt pieminekļa pakāji.
Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938.gada 14.augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. To iesvētīja armijas mācītājs P. Apkalns, asistējot mācītājiem M. Grīvānam un J. Knopem. Pieminekļa autors bija mākslinieks Kārlis Jansons. 1940.gadā komunisti pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet 1944.gadā vasarā, atgriežoties Sarkanajai armijai, pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai. 1993.gada 11.novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli. Laika zobs darīja savu, un piemineklim bija nepieciešama restaurācija, kas sākās 2020.gada nogalē. Pēdējie uzstādīšanas darbi tika veikti 2021.gada rudenī, un nu piemineklis ir sagaidījis savu ceturto atklāšanu. Restauratori solīja, ka piemineklis stāvēs vēl vismaz 300 gadus, lai vēstītu par mūsu tautas vēstures notikumiem un kritušajiem varoņiem.
Meilys aiļu i dzīsmu festivala „Upītes Uobeļduorzs” pirmsākumi meklējami 2002.gadā. Jāpiebilst, ka tas ir vecākais līdz šim pastāvošais latgaliešu festivāls. Tā idejas autors bija latgaliešu dzejnieks, novada kultūrvēstures pētnieks Ontons Slišāns, kurš iedomājās izveidot savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Pirmā festivāla nosacījums bija vismaz vienu dzejoli vai dziesmu izpildīt latgaliešu valodā. Pēdējos festivālos šī valoda skan gandrīz simtprocentīgi. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Ontona dēls Andris Slišāns, un festivāls nemainīgi notiek trešajā septembra sestdienā Šķilbēnu pagasta Upītē.
Zināms, ka 20.-30.gados balvenieši ēda Barkāna, Melberģa, Salenieka, Ruskas maizes ceptuvēs cepto maizi. Tad ir ziņas par 1952.gadā iekārtoto pirmo valsts maizes ceptuvi, kas 1963.gadā pārcēlās uz telpām Ezera ielā 5. 1983.gadā ekspluatācijā nodeva jauno maizes kombinātu Liepu ielā 3. Vēlāk 1999.gada 1.oktobrī uz Balvu maizes kombināta bāzes izveidoja a/s “Balvu maiznieks”. 2015.gadā a/s «Balvu maiznieks» izsolē iegādājas Balvu uzņēmējs Andrejs Kindzulis un nodibina SIA «Balvu Maizīte». 2018.gada 15.jūnijā SIA «Balvu maizīte» aptur maizes cepšanas iekārtas.
Balvu Tautas teātris un tā režisore Balviem ir kaut kas īpašs. Arī teātra izrādes un notikumus, kas saistīti ar teātri – Teātra ielas nosaukuma atgūšana, teātra svētkus un festivālus, gribās atcerēties vēl un vēl. Par to visu lasiet un skatiet digitālajā kolekcijā “Balvu Tautas teātris”.
Viens no vecākajiem folkloras kolektīviem Balvu novadā ar vairāk kā 40 gadu ilgu vēsturi, kurš darbojas arī šobrīd. Lielāko daļu no fotogrāfijām apkopojusi Briežuciema pagasta bibliotēkas vadītāja Silvija Apare.
Vokālists un medicīnas doktors Jānis Kļaviņš
Kordiriģente un pedagoģe Emīlija Slišāne
Rekovas vidusskolas direktors Jānis Dortāns
Vīksnas ciema lauku kapela un “Aizezeres muzikanti”
Feļetonists Pēteris Kuļšs (Cērpiņu Blauzga) un viņa daiļrade
Rokasgrāmata pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Mārketinga guru un pasaulē vispopulārākā e-grāmatu autora Seta Godina manifests inovatīvu projektu īstenotājiem, kas pārvērš ikdienišķus produktus un pakalpojumus par ievērojamiem. Šī grāmata ir adresēta visu līmeņu un jomu menedžeriem, vadītājiem, kā arī visiem domājošiem cilvēkiem un ir par mārketingu – tā laikmeta mārketingu, kurā tas realizējas pašā precē vai pakalpojumā, nevis reklāmas laukumos un raidlaikos. Par nākotnes mārketingu. Autors savā grāmatā piedāvā desmitiem oriģinālu ideju, kur meklēt pievienoto vērtību un kā to realizēt praksē. Ja izveidosiet ievērojamu produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, to ievēros pircēji. Par to sāks runāt (vispirms) un ar prieku to iegādāsies (pēc tam).
IZDEVUMU REZERVĒŠANA UN LIETOŠANAS TERMIŅA PAGARINĀŠANA
IZDEVUMU REZERVĒŠANA UN LIETOŠANAS TERMIŅA PAGARINĀŠANA
Grāmatas un citus izdevumus rezervēt (pasūtīt), kā arī pagarināt izdevumu lietošanas termiņu iespējams
• pa tālruni bibliotēkas darba laikā – 64522110
• elektroniski Balvu Centrālās bibliotēkas kopkatalogā
• uz vietas bibliotēkā
GRĀMATU VAI CITU IZDEVUMU REZERVĒŠANA INTERNETĀ
Lai izmantotu šo pakalpojumu, lasītājam:
• jābūt reģistrētam Balvu Centrālās bibliotēkas lietotājam;
• jāsaņem lietotāja vārds un parole.
Ja lasītājs ir reģistrēts Balvu Centrālajā bibliotēkā un saņēmis autorizācijas datus, viņam ir iespējams:
• pierakstīties elektroniskajā rindā uz grāmatu, kura izsniegta citam lasītājam,
• pārraudzīt savus datus par grāmatu nodošanas termiņiem,
• pieprasīt termiņa pagarinājumu.
Lai elektroniski rezervētu grāmatu, lasītājs:
1. Atver Balvu Centrālās bibliotēku tiešsaistes kopkatalogā sadaļu "Lietotāja informācija"
2. Autorizējas šķirklī „Lietotāja informācija”.
3. Šķirklī „Meklēšana datubāzēs” meklē vajadzīgo grāmatu vai citu izdevumu, atzīmējot datubāzu sarakstā „Lokālais katalogs” interesējošās datubāzes.
4. Izdevumam, ko vēlas rezervēt, apskatās informāciju, nospiežot pogu „Eksemplāri” (apraksta labajā pusē).
5. Izvēlas eksemplāru tajā bibliotēkā, kurā vēlas rezervēto izdevumu saņemt, un veic pasūtījumu, nospiežot pogu „Pasūtīt”.
6. Ja ailē „Pasūtīšana” pretī izvēlētajam eksemplāram ir datums, izdevums līdz šim datumam jau ir izsniegts citam lasītājam.
Pasūtījumu veikt iespējams arī šādā gadījumā - nospiežot uz datuma hipersaites un pēc tam –pogu „Pasūtīt”. Pasūtījums tiks ievietots rindā.
Jāatceras, ka:
7. Nākamajā bibliotēkas darba dienā pēc plkst. 11.00 apskatās savu lietotāja kontu šķirklī „Lietotāja informācija”:
Lai pārbaudītu no bibliotēkas paņemto izdevumu atdošanas termiņu, lasītājs:
1. Bibliotēkā saņem lietotāja vārdu un paroli.
2. Atver Balvu Centrālās bibliotēkas tiešsaistes kopkatalogu (balvi.biblioteka.lv/alise)
3. Autorizējas šķirklī „Lietotāja informācija” un izvēlnē „Izsniegumi” redz visus ierakstus par bibliotēkā paņemtajām grāmatām, kā arī to atdošanas termiņus;
4. Izvēlnē „Laikā nenodotie” - par grāmatām, kuru atdošanas termiņš jau beidzies un kuras steidzīgi jāaiznes atpakaļ uz bibliotēku.
Lai pagarinātu atdošanas termiņu, lasītājs:
1. Autorizējas un atver izvēlni „Izsniegumi”.
2. Pie vajadzīgās grāmatas kolonnā „Statuss” ieklikšķina „Prasīt pagarinājumu” (īpaši pieprasītām grāmatām termiņš netiek pagarināts).
3. Kamēr bibliotekārs izskata pieprasījumu, izsniegto grāmatu sarakstā redzams statuss „Pagarinājuma pieprasījums”.
4. Kad pagarināšanas pieprasījums ir izskatīts (statuss tiek nomainīts atpakaļ uz „prasīt pagarinājumu”), jauno atdošanas datumu var redzēt kolonnā „Termiņš”
5. Pagarināšanu var veikt tikai līdz atdošanas datumam. Ja tas nav izdarīts, automātiski tiek aprēķināta kavējuma nauda.
6. Grāmatu lietošanas termiņu pagarināt iespējams arī pa tālruni bibliotēkas darba laikā –64522110 , kā arī uz vietas bibliotēkā.
Aleksejevs, Aleksandrs
Andžāne, Veneranda
Apšeniece-Akula, Leontīne
Apšinieks, Pēteris
Atpile-Jugane, Ineta
Bārda, Jānis
Bukšs, Miķelis
Bukša, Janīna
Bušs, Valdis
Cibule, Ruta
Cibuļskis, Jānis
Cibulis, Juris
Darius, Skaidrīte
Eglājs, Augusts
Garais, Alberts (Lobreiteņš)
Gulbis, Alfrēds
Jēkabsons, Arnolds
Kalniņš, Pēteris
Kļaviņš, Jānis
Krasnais Vilberts
Laizāne, Inese
Ločmele, Anita (Danskovīte)
Ločmelis, Alberts
Logina, Zinaīda
Logins, Bruno
Magone, Imants
Martuževa, Broņislava
Matīss, Tālis
Ņikonovs, Aleksandrs
Ozoliņš, Kārlis
Pilmanis, Jānis
Plāters, Hugo
Slišāns, Antons
Šaicāne, Irēna
Ušpele, Vēsma
Zibens, Jānis
Periodiskie izdevumi par Latgali t.sk. arī par Balvu reģionu:
A 12 (kopš 2012. g.)
Acta Latgalica (1965-2004)
Baltinavas Vēstis (kopš 2009. gada)
Balvu Atmoda (1989-1993)
Balvu Brīvība (1996-2003)
Balvu Novada ziņas ( kopš 2007. g.), kopš 2009. g. elektroniski
Balvu Taisnība (1950-1965)
Dzeive (1948-1984)
Katōļu Dzeive (kopš 1989. g.)
Katoļu kalendārs (kopš 1990.g.)
Kurmenīte (kopš 1997.g.), kopš 2010. g. aprīļa elektroniski
Latgola (1946-1954)
Latgolas Bolss (1953-1985)
Latgolas Vōrds (1919-1940)
Latgaļu Ziņnesis (1985-1988)
Mōras Zeme (1989-1994)
Olūts (Nr. 4 (1943. g.); un kopš Nr.7 (1947.g.) līdz mūsdienām
Susāju Vēstis (2008)
Tāvu zemes kalendars (kopš 1946. g.)
Periodiskie izdevumi par Latgali t.sk. arī par Balvu reģionu:
A 12 (kopš 2012. g.)
Acta Latgalica (1965-2004)
Baltinavas Vēstis (kopš 2009. gada)
Balvu Atmoda (1989-1993)
Balvu Brīvība (1996-2003)
Balvu Novada ziņas ( kopš 2007. g.), kopš 2009. g. elektroniski
Balvu Taisnība (1950-1965)
Dzeive (1948-1984)
Katōļu Dzeive (kopš 1989. g.)
Katoļu kalendārs (kopš 1990.g.)
Kurmenīte (kopš 1997.g.), kopš 2010. g. aprīļa elektroniski
Latgola (1946-1954)
Latgolas Bolss (1953-1985)
Latgolas Vōrds (1919-1940)
Latgaļu Ziņnesis (1985-1988)
Mōras Zeme (1989-1994)
Olūts (Nr. 4 (1943. g.); un kopš Nr.7 (1947.g.) līdz mūsdienām
Susāju Vēstis (2008)
Tāvu zemes kalendars (kopš 1946. g.)
Vaduguns (sākot ar 1963. g.), kopš 2009. gada arī elektroniski
Viļakas novadā (kopš 2010.g.), kopš 2009. g. decembra arī elektoniski
Zemturs (1999-2000)
Vaduguns (sākot ar 1963. g.), kopš 2009. gada arī elektroniski
Viļakas novadā (kopš 2010.g.), kopš 2009. g. decembra arī elektoniski
Zemturs (1999-2000)